ŽĀVĒT definīcija Latviešu valodā:

ŽĀVĒT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Panākt, būt par cēloni, ka (kas) žūst, kļūst sauss.

    • Žāvēt veļu
    • Žāvēt mitros apavus
    • Žāvēt matus
    • Vējš un saule žāvē sienu
    • Žāvēt zāļu tējas
    • Augļi tiek žāvēti jau divas dienas

  • 2

    Sagatavot ēšanai un uzglabāšanai, turot zināmu laiku siltumā, karstumā, arī dūmos.

    • Ž ogas, sēnes
    • Žāvēt zivis, gaļu
    • Žāvēta gaļa, desa
    • Žāvēts šķiņķis
    • Žāvēti augļi