ŽĀKLE definīcija Latviešu valodā:

ŽĀKLE

sieviešu dzimte

  • 1

    Vieta (leņķis) starp sazarojumiem, atzarojumiem; vieta starp auga stumbru un zaru vai lapu.

    • Plata, šaura zaru žākle
    • Kāpostu lapu žāklēs veidojas jaunas galviņas