VĪNS definīcija Latviešu valodā:

VĪNS

vīriešu dzimte

  • 1

    Vidēji stiprs alkoholisks dzēriens, ko parasti gatavo no ogu vai augļu sulas.

    • Vīnogu, ābolu vīns
    • Baltais vīns, sarkanais vīns
    • Galda vīni
    • Saldais vīns, sausais vīns, pussausais vīns
    • Vīna glāze, pudele
    • Vīna spirts
    • Vīna pagrabs

  • 2

    Vīnkoks.

    • Vīna dārzs
    • Vīna kalns

VIŅŠ definīcija Latviešu valodā:

VIŅŠ

vietniekvārds

  • 1

    personas vietn Cilvēks, par kuru runā (3. persona).

    • Ienāca lektors, viņu saņēma ar aplausiem
    • Tā ir māsas grāmata, es to aiznesīšu viņai

  • 2

    ģen. viņa, s. viņas, dsk. viņu, piederības nozīmē Tāds, kas pieder, piemīt cilvēkam, par kuru runā; tāds, kas attiecas uz šo cilvēku, saistīts ar to.

    • Tā ir viņa grāmata
    • Pienākusi viņas kārta
    • Viņu darbs ir teicams
    • To sacīja viņa tēvs

  • 3

    norādāmais vietn Attālais, tālākais, arī pretējais (vietas, retāk laika ziņā); tas.

    • Aiziet līdz viņam stūrim
    • Viņā malā, viņā galā
    • Dziesma atskan no viņas puses
    • Viņās dienās
    • Viņos laikos
    • Viņā saulē