VIENBRĪD definīcija Latviešu valodā:

VIENBRĪD

apstākļa vārds

  • 1

    Kādu brīdi, vienu brīdi.

    • Vienbrīd likās, ka debesis noskaidrosies
    • Vienbrīd viņš runā tā, citreiz – citādi