VIENAUDZIS definīcija Latviešu valodā:

VIENAUDZIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Tas, kas ir vienādā vecumā ar kādu citu.

    • Šie zēni ir viņa vienaudži

  • 2

    Tas, kas ģimenē audzis viens (bez brāļiem un māsām).