VIENALDZĪGS definīcija Latviešu valodā:

VIENALDZĪGS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kas neizrāda interesi, kam trūkst intereses (par ko).

    • Vienaldzīgs skatītājs
    • Būt vienaldzīgam pret cita likteni, bēdām

  • 2

    Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.

    • Pateikt ko vienaldzīgā tonī
    • Vienaldzīgi izturēties

  • 3

    Tāds, kas nesaista, neizraisa interesi.

    • Sports viņam ir vienaldzīgs
    • Meitenei viņš ir pilnīgi vienaldzīgs

vienaldzīgi definīcija Latviešu valodā:

vienaldzīgi

apstākļa vārds