VĒTRA definīcija Latviešu valodā:

VĒTRA

sieviešu dzimte

  • 1

    Ļoti stiprs, postošs vējš, kas izraisa spēcīgu ūdens viļņošanos.

    • Sniega vētra, smilšu vētra
    • Vētra jūrā
    • Sacēlusies vētra
    • Vētra norimusi
    • Vētra plosījās vairākas stundas
    • Vētras brāziens
    • pārnesta nozīme Kara vētra

  • 2

    pārnesta nozīme Spēcīga (kā, piem., jūtu) izpausme.

    • Aplausu vētra
    • Protesta, sašutuma vētra
    • Kaislību vētra