UZVARĒT definīcija Latviešu valodā:

UZVARĒT

nepārejošs un pārejošs darbības vārds

  • 1

    Pārspēt (kādu), būt pārākam, piem., karā, cīņā, sacensībās.

    • Uzvarēt ienaidnieku

  • 2

    Panākt veiksmīgu, sev izdevīgu iznākumu (karā, fiziskā cīņā).

    • Uzvarēt labāk apbruņotu ienaidnieku
    • Gaiļu cīņās uzvarēja veiklākais

  • 3

    Pārspēt (kādu), sasniegt labāku rezultātu (piem., sporta spēlēs, sacensībās), būt pārākam par citiem, iegūt augstāku novērtējumu.

    • Uzvarēt pretinieku komandu futbolā
    • Uzvarēt skriešanas sacensībās
    • Uzvarēt konkursā

  • 4

    Panākt, ka (piem., nevēlamas parādības, apstākļi) nevar pārtraukt, nomākt (ko); pārvarēt (kādu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).

    Sk. arī neuzvarams
    • Uzvarēt grūtības
    • Ārsti uzvarēja nāvi
    • Uzvarēt savu nespēku, slinkumu, nogurumu
    • Uzvarēt savas dusmas
    • Uzvarēt sevi