UZTICĒT definīcija Latviešu valodā:

UZTICĒT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Uzticoties (kādam), atklāt, izstāstīt (ko), nodot glabāšanā, rīcībā, ļaut vai likt (ko) darīt.

    Sk. arī uzticams
    • Viņam var uzticēt noslēpumu
    • Uzticēt naudu, atslēgas
    • Viņam uzticēja izmēģināt jauno traktoru