UZSPRĀGT definīcija Latviešu valodā:

UZSPRĀGT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    3. pers Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā pēkšņi sadalīties; sagrūt, aiziet bojā; eksplodēt.

    • Mīnētais tilts uzsprāga
    • Degviela aizdegās, un tvertne uzsprāga

  • 2

    3. pers Sprāgstot, šķīstot (piem., no trieciena, spiediena) strauji uzvirzīties (kur augšā, uz kā).

    • Ūdens šļakatas uzsprāga augstu gaisā
    • Mucas spunde uzsprāga līdz griestiem
    • Tauki no pannas uzsprāgst uz plīts

  • 3

    Ļoti strauji piecelties, pielēkt (kājās, sēdus).

    • Zaķis uzsprāga no slēptuves un aizskrēja
    • Uzsprāgt gultā sēdus