UZSLAUCĪT definīcija Latviešu valodā:

UZSLAUCĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Slaukot uzvirzīt (ko uz kā, kam virsū).

    • Uzslaucīt gružus uz lāpstiņas

  • 2

    Slaukot (piem., ar lupatu) uzņemt; saslaucīt; slaukot padarīt tīru, sausu.

    • Uzslaucīt izlieto ūdeni
    • Uzslaucīt putekļus
    • Uzslaucīt grīdu
    • Uzslaucīt istabu