UZ definīcija Latviešu valodā:

UZ

prievārds

  • 1

    ar ģen Norāda vietu, kur (kas) atrodas, pa kuru vai kur (kas) virzās.

    • Putns sēž uz zara
    • Viņš stāv uz kuģa klāja
    • Apstāties uz ceļa
    • Uzkāpt uz jumta

  • 2

    ar ak Norāda vietu, kurp (kas) virzās.

    • Braukt uz māju
    • Steigties uz staciju
    • Putni lido uz dienvidiem

  • 3

    ar ak Norāda gatavošanās, centienu, tieksmju mērķi, arī domu, jūtu objektu.

    • Posties uz sarīkojumu
    • Viņam ir izredzes uz pirmo vietu
    • Viņam prāts nesas uz jokiem
    • Dusmoties uz kaimiņu
    • Būt greizsirdīgam uz draugu

  • 4

    ar ak Norāda darbības, stāvokļa ilgumu, paredzamu laiku.

    • Salīgt uz gadu
    • Iebraukt uz trim mēnešiem
    • Atlikt uz citu dienu

  • 5

    ar ak Norāda aptuvenu laiku.

    • Uz brīdi apstāties
    • Uz rudeni viņš atkal atbrauks

  • 6

    ar ģen Izsaka veidu.

    • Lauzt riku uz pusēm
    • Ņemt preces uz parāda, uz kredīta
    • Iet uz pirkstgaliem
    • Uz pēdām padzīt
    • Tas ir uz mata tāpat

  • 7

    ar ak Norāda darbības cēloni, ierosinājumu.

    • Atsaukties uz aicinājumu
    • Atbildēt uz vēstuli
    • Reaģēt uz norādījumiem

Lietojums

prievārds ar ģen. un ak.