TVERT definīcija Latviešu valodā:

TVERT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Ņemt rokā (parasti ātri un cieši); censties saņemt, noturēt, iegūt.

    • Tvert rokā zīmuli, otu
    • Tvert glāzi
    • Steigšus tvert pēc tālskata
    • Tvert telefona klausuli
    • Ar muti aizgūtnēm tvert gaisu

  • 2

    pārnesta nozīme Censties uztvert, sajust, izprast (ko).

    • Apziņa tvēra katru runātāja vārdu
    • Acis kāri tver notiekošo
    • Tvert laimes mirkļus

  • 3

    Uztvert, atveidot (noteiktā skatījumā, aspektā).

    • Reljefi tverts raksturs romānā