TURIENE definīcija Latviešu valodā:

TURIENE

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Kāda noteikta tālāka vieta (parasti salīdzinājumā ar citu, tuvāku vietu).

    • Braukt no Sanktpēterburgas uz Rīgu un no turienes tālāk uz Viļņu
    • Uz turieni nevar kājām aiziet