TRŪKUMS definīcija Latviešu valodā:

TRŪKUMS

vīriešu dzimte

  • 1

    vsk Stāvoklis, kad nepieciešamie eksistences līdzekļi ir nepietiekamā daudzumā; nabadzība (1).

    • Ciest trūkumu
    • Dzīvot, nonākt trūkumā

  • 2

    vsk Stāvoklis trūkt(1); (kā) nepietiekamība vai pilnīga neesamība.

    trūkt
    • Naudas līdzekļu trūkums
    • Kadru, izejvielu, ūdens trūkums
    • Pacietības, viesmīlības trūkums
    • Vectēvu moka elpas trūkums
    • Strāvas trūkuma dēļ tramvajs apstājās
    • Nonākt laika trūkumā
    • Atbrīvot arestēto pierādījumu trūkuma dēļ

  • 3

    Tas, kas ir vērtējams negatīvi; neatbilsme prasībām; nepilnība.

    • Grāmatai ir nopietni trūkumi
    • Apzināties savas kļūdas un trūkumus