TRŪKTIES definīcija Latviešu valodā:

TRŪKTIES

  • 1

    Pēkšņi izbīstoties, sarauties, strauji celties (stāvus, sēdus).

    • Zirgs trūkstas no katra nieka
    • Bērns trūkstas no mazākā troksnīša
    • Trūkties kājās

  • 2

    Pēkšņi mosties.

    • Trūkties naktī no miega
    • Slimais iegrimst snaudā, bet pēc brīža trūkstas augšā

  • 3

    Izjust bailes, bijību.

    • Trūkties no vecākiem, no skolotāja