TĪRRADNIS definīcija Latviešu valodā:

TĪRRADNIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Ģeoloģijā – dabisks ķīmiski neaktīvu metālu (piem., zelta, sudraba, platīna) gabals pareizu kristālu vai saaugumu veidā.

    • Zelta tīrradnis
    • Tīrradņu metāli