TIRKŠĶĒT definīcija Latviešu valodā:

TIRKŠĶĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Radīt asu, ilgstošu, vienmērīgi vibrējošu troksni; atskanēt šādam troksnim.

    • Modinātājpulkstenis tirkšķ
    • Pārplēst drēbes gabalu, ka tirkšķ vien
    • Tirkšķēdamas plīst drēbju šuves