TEICĒJS definīcija Latviešu valodā:

TEICĒJS

vīriešu dzimte

  • 1

    Tas, kas ir (ko) teicis.

  • 2

    Folkloras zinātājs, stāstītājs; cilvēks, no kura teiktā pieraksta folkloras vai tautas valodas paraugus.

    • Atrast labu teicēju

  • 3

    Cilvēks, kas literāru darbu lasījumos, raidlugās, izrādēs u. tml. runā autora tekstu.

  • 4

    Slavētājs.

    • Teicēji un pēlēji