TAUPĪT definīcija Latviešu valodā:

TAUPĪT

pārejošs darbības vārds-u, -i, -a, -īju

  • 1

    Glabāt vēlākam laikam vai īpašai vajadzībai; tērēt, izlietot ar apdomu, tikai tik, cik nepieciešams.

    Ēdienam (piem., gaļai, putrai, zupai) sāls nav taupīts
    • Taupīt naudu
    • Taupīt malku, elektrību, izejvielas
    • Taupīt maizi brokastīm
    • Taupīt nebaltai dienai
    • Taupīt apavus, automašīnu
    • Šaut, patronas netaupot

  • 2

    pārnesta nozīme Saudzīgi apieties, rīkoties (ar ko); saudzēt, žēlot.

    • Viņš strādāja, sevi netaupīdams
    • Taupīt spēkus, veselību
    • Kas cita godu netaupa, pats savu nolaupa
    • Ienaidnieks nevienu netaupīja