TAISNĪBA definīcija Latviešu valodā:

TAISNĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Tas (piem., izteikums, uzskats), kas saskan ar īstenību; patiesība.

    • Teikt, sacīt taisnību
    • Cik teiktajā ir taisnības, nezinu
    • Pēc taisnības tas tā ir

  • 2

    Uzskatu, rīcības, izturēšanās pareizība, patiesīgums.

    • Viņam ir taisnība
    • Vai tā ir taisnība?
    • Viņiem katram sava taisnība
    • Taisnību sakot
    • Aizstāvēt, pierādīt taisnību

  • 3

    Kārtība, kas atbilst cilvēka tiesībām un noteiktām morāles normām; taisnīgums.

    • Cīnīties par taisnību
    • Meklēt tiesā taisnību