TAISNĪBA definīcija Latviešu valodā:
TAISNĪBA
sieviešu dzimte vienskaitlis
- 1
Tas (piem., izteikums, uzskats), kas saskan ar īstenību; patiesība.
- Teikt, sacīt taisnību
- Cik teiktajā ir taisnības, nezinu
- Pēc taisnības tas tā ir
- 2
Uzskatu, rīcības, izturēšanās pareizība, patiesīgums.
- Viņam ir taisnība
- Vai tā ir taisnība?
- Viņiem katram sava taisnība
- Taisnību sakot
- Aizstāvēt, pierādīt taisnību
- 3
Kārtība, kas atbilst cilvēka tiesībām un noteiktām morāles normām; taisnīgums.
- Cīnīties par taisnību
- Meklēt tiesā taisnību