SVILT definīcija Latviešu valodā:

SVILT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    3. pers Stipri karst, degt no virspuses, radot deguma smaku; gruzdēt.

    • Mati svilst
    • Gaļa svilst uz pannas

  • 2

    Būt tādam, kam ir ļoti karsti; būt karstam, pietvīkušam.

    • Krāsns tik karsta, ka roka svilst
    • pārnesta nozīme Viņš melo tā, ka ausis svilst
    • Ausis svilst aiz kauna

  • 3

    Strauji, ar lielu liesmu degt.

    • Sausā un karstā vasarā bieži svilst meži

  • 4

    sarunvalodas vārds 3. pers., bezpers Būt steidzamam.

    • Jāsteidzas, visi darbi svilst
    • Kas tev svilst, ka tā jāskrien?