SVĒTĪBA definīcija Latviešu valodā:

SVĒTĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    Veiksme, labklājība, kas iegūstama ar Dieva vai dievu labvēlību, gādību.

    • Svētdienas darbam nav svētības
    • Tajā mājā nav svētības
    • Šogad gan ābolu ir Dieva svētība

  • 2

    Laba vēlējums, ko izsaka svētījot.

    • Dot kādam savu svētību
    • Saņemt svētību