SVEŠUMS definīcija Latviešu valodā:

SVEŠUMS

vīriešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Vispārināta īpašība SVEŠS.

    • Starp viņiem bija radusies svešuma sajūta
    • Garīgs svešums

  • 2

    Nepazīstama, sveša (nevis dzimtā) zeme, puse.

    • Aizklīst tālu svešumā
    • Dzīvot svešumā