STĀRĶIS definīcija Latviešu valodā:

STĀRĶIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Liels gājputns ar garu kaklu, garām kājām un taisnu, garu knābi.

    • Baltais stārķis, melnais stārķis
    • Stārķis klabina, parkšķina
    • Stāv kā stārķis uz vienas kājas