SPUROTIES definīcija Latviešu valodā:

SPUROTIES

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    3. pers Veidoties spurām (2), kļūt spurainam.

    • Piedurkņu gali sāk spuroties

  • 2

    3. pers Būt tādam, kas veido spuras (3).

    • Mati spurojas laukā no bizēm

  • 3

    sarunvalodas vārds, pārnesta nozīme Nepakļauties kāda gribai, strīdēties (pretī).

    • Viņš vienmēr spurojas mātei pretī