SLĒPNIS definīcija Latviešu valodā:

SLĒPNIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Vieta, no kuras (ko) slepeni novēro (piem., medībās).

    • Uzbrukt no slēpņa
    • Mednieki izvietojās slēpņos

  • 2

    Postenis, kura uzdevums ir novērot bīstamas pieejas kādam militāram objektam.