SLĒGT definīcija Latviešu valodā:

SLĒGT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Griezt atslēgu slēdzenē, lai aizdarītu vai atbrīvotu (slēdzeni); nostiprināt ar slēdzeni; atdarīt, panākt, ka kļūst atverams (kas ar slēdzeni nostiprināts).

    • Slēgt durvis ciet
    • Slēgt ar šifru
    • Slēgt vārtus vaļā
    • Slēgt šķūni ar piekaramo slēdzeni
    • Durvis ir slēgtas
    • pārnesta nozīme Miegs slēdz acis ciet

  • 2

    Pārtraukt darbu, nepieņemt vairs apmeklētājus; pārtraukt (iestādes, uzņēmuma) darbību; pārtraukt (kā) izmantošanu.

    • Slēgt veikalu
    • Kantoris svētdienās slēgts
    • Slēgt tipogrāfiju
    • Slēgt skolu uz pāris nedēļām
    • Slēgt ieeju tunelī
    • Ceļš ir slēgts

  • 3

    Vienoties (par ko), apstiprinot vienošanos ar līguma parakstīšanu, lieciniekiem u. tml.

    • Slēgt mieru
    • Slēgt maiņas līgumu
    • Slēgt derības

  • 4

    Vienot (ar slēdzi), iedarbinot vai pārtraucot kādas sistēmas vai aparāta darbību.

    • Slēgt aparātu ārā
    • Slēgt elektrisko ķēdi
    • Slēgt vada galus kopā

  • 5

    kopā ar apstākļa vārdiem «ārā», «laukā» Pārtraukt (kāda) līdzdalību (kolektīvā, organizācijā u. tml.).

    • Slēgt pusaudzi ārā no skolas

  • 6

    pārnesta nozīme Iekļaut, cieši apņemt no visām pusēm.

    • Slēgt ciešā lokā
    • Slēgt bērnu apkampienos