ŠĶŪNIS definīcija Latviešu valodā:

ŠĶŪNIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Neapsildāma (parasti no dēļiem vai baļķiem celta) saimniecības ēka bez griestiem lopbarības, darbarīku u. c. glabāšanai.

    • Siena šķūnis
    • Sakraut āboliņu šķūnī
    • Malkas šķūnis