ŠĶIEBT definīcija Latviešu valodā:

ŠĶIEBT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst šķībs, liekt, gāzt uz sāniem.

    • Staigājot šķiebt apavus
    • Šķiebt galvu uz sāniem