ŠIFRS definīcija Latviešu valodā:

ŠIFRS

vīriešu dzimte

  • 1

    Nosacīta zīme vai nosacītu zīmju sistēma, ko lieto slepenai informācijas pārraidei, slepenai sarakstei u. tml.

    • Šifra atslēga

  • 2

    Nosacīta zīme, apzīmējums, kas norāda (grāmatas, dokumenta u. tml.) atrašanās vietu krātuvē.

    • Grāmatas šifrs

  • 3

    Skaitļu un burtu kombinācija slēdzenēs; kods.