SĒKLIS definīcija Latviešu valodā:

SĒKLIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Sekla vieta (ūdenstilpē, ūdenstecē).

    • Kuģis uzskrējis uz sēkļa
    • Izvilkt laivu sēklī
    • Būt (kā) uz sēkļa (izmestam)