SĒDUS definīcija Latviešu valodā:

SĒDUS

apstākļa

  • 1

    Tā, ka (cilvēka vai dzīvnieka) ķermenis balstās (uz kā) ar apakšējo vai pakaļējo daļu.

    • Nokrist sēdus uz grīdas
    • Strādāt sēdus