SAVDABIS definīcija Latviešu valodā:

SAVDABIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Savdabīgs, īpatnējs cilvēks.

  • 2

    Cilvēks vai dzīvnieks, kas turas nomaļus, nošķirti no citiem; vientuļnieks.