SASTINGT definīcija Latviešu valodā:

SASTINGT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Kļūt stingam; kļūt nekustīgam, stīvam (aukstumā).

    • Želeja sāk sastingt
    • Zeme sastingusi salā
    • Putns sastindzis aukstumā
    • Aukstumā sastinguši pirksti

  • 2

    Pēkšņi pārstāt kustēties, darboties un palikt nekustīgam.

    • Sastingt miera stājā
    • No pārsteiguma, bailēm sastingt
    • Sastingt gaidās
    • Stāv kā sastindzis
    • pārnesta nozīme Vārdi sastingst uz lūpām

  • 3

    pārnesta nozīme Pārtraukt attīstīties un palikt līdzšinējā stāvoklī.

    • Sastingusi zinātne
    • Sastingušas formas (mākslā)