SASPRĀGT definīcija Latviešu valodā:

SASPRĀGT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Ar sprādzienu saplīst, sadalīties; pēkšņi saplīst; vairākās vietās ieplaisāt.

    • Tvaika katls sasprādzis
    • Spridzinot akmens sasprāga gabalos
    • No verdošā ūdens glāze sasprāga
    • Lampai sasprādzis cilindrs

  • 2

    sarunvalodas vārds, pārnesta nozīme Pēkšņi saplūst, sariesties.

    • Aiz sāpēm asaras sasprāga acīs