SASLAUCĪT definīcija Latviešu valodā:

SASLAUCĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Slaukot savākt vienkopus.

    • Saslaucīt gružus pie plīts
    • Saslaucīt lapas kaudzē
    • Pelnus grūti saslaucīt

  • 2

    Slaukot nosusināt, uzņemt (ko izlijušu); uzslaucīt.

    • Saslaucīt izlijušo pienu

  • 3

    Slaukot padarīt netīru (to, ar ko slauka); pieslaucīt (3).

    • Saslaucīt dvieli
    • Kājslauķis saslaucīts dubļains