SASLAUCĪT definīcija Latviešu valodā:

pārejošs darbības vārds-slauku, -slauki, -slauka, -slaucīju

• 1

  Slaukot savākt vienkopus.

  • Saslaucīt gružus pie plīts
  • Saslaucīt lapas kaudzē
  • Pelnus grūti saslaucīt

• 2

  Slaukot nosusināt, uzņemt (ko izlijušu); uzslaucīt.

  • Saslaucīt izlijušo pienu

• 3

  Slaukot padarīt netīru (to, ar ko slauka); pieslaucīt (3).

  • Saslaucīt dvieli
  • Kājslauķis saslaucīts dubļains