SARUKT definīcija Latviešu valodā:

SARUKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Samazināties (apjomā, garumā u. tml.).

    • Automobiļu rinda pie pārbrauktuves ātri saruka
    • Bataljons pēc kaujas pavisam sarucis

  • 2

    Savilkties, sarauties (parasti par cilvēka ķermeni, tā daļām), arī sakņupt.

    • Krunkaina, sarukusi seja
    • Izkaltis, sarucis vecītis
    • Sarukt sāpēs un nespēkā