SAPLAKT definīcija Latviešu valodā:

SAPLAKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Kļūt plakanam, zemākam; sakrist (3).

    • Sadurtā gumijas bumba saplakusi
    • Sniega kaudzes saplok pavasara saulē

  • 2

    pārnesta nozīme Kļūt vājākam, samazināties intensitātei.

    • Cerības saplok
    • Negaiss palēnām saplok

  • 3

    Kļūt tādam, kam pavājinās, zūd enerģija, spēks, dzīvesprieks.

    • Bēdās saplakt
    • Nespēkā saplakt pie zemes