RUNA definīcija Latviešu valodā:

RUNA

sieviešu dzimte

  • 1

    Artikulētu skaņu veidošana; runāšana; teksta veidošana runāšanas procesā.

    • Runas orgāni
    • Ātra runa
    • Izteiksmīga runa
    • Par to nevar būt ne runas

  • 2

    Tas, ko runā, runātais teksts (parasti publiski uzstājoties).

    • Teikt runu
    • Iekšējā runa
    • Tiešā runa
    • Bēru runa
    • Galda runa

  • 3

    dsk Baumas, tenkas.

    • Tukšas runas
    • Neklausīties ļaužu runās