RINDA definīcija Latviešu valodā:

RINDA

sieviešu dzimte

  • 1

    Priekšmetu sakārtojums vienā līnijā; šādi sakārtotu priekšmetu kopums.

    • Stādīt ābeles rindās
    • Namu rinda
    • Solu rinda
    • Dabisko skaitļu rinda

  • 2

    Secība; kārta.

    • Stāvēt rindā pie kases
    • Gaidīt savu rindu

  • 3

    dsk Sastāvs.

    • Dienēt armijas rindās