REDZE definīcija Latviešu valodā:

REDZE

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Spēja uztvert un analizēt apkārtējās vides izstaroto un atstaroto gaismu.

    • Laba redze
    • Zaudēt redzi
    • Redzes loks
    • Redzes lauks