PUS- definīcija Latviešu valodā:

PUS-

  • 1

    Tāds, kas ir kāda veselā puse vai aptuvena puse.

    • Puskukulis, pusmāja, pusceļš, pusgads

  • 2

    Tāds, kas ir daļējs, nav pilnīgs.

    • Puspatiesība, puslīdzeklis
    • Pusdzīvs, pusgatavs

  • 3

    Tāds, kas ir samazināts, nesasniedz parasto izmēru, apjomu.

    • Pusmuiža
    • Puskariete
    • Pusvijole

Lietojums

salikteņa pirmā daļa.