PRĀTS definīcija Latviešu valodā:

PRĀTS

vīriešu dzimte

  • 1

    Apziņa, domāšana, intelekts.

    • Gudrs prāts
    • Būt kā bez prāta
    • Vai nu prāts!

  • 2

    Noskaņojums, garastāvoklis.

    • Skumjš prāts
    • Būt labā prātā
    • Ar drošu prātu

  • 3

    Griba, vēlēšanās.

    • Rīkoties pēc sava prāta
    • Būt pa prātam
    • sarunvalodas vārds Prāts nesas uz ko

  • 4

    Atmiņa.

    • Būt, nākt prātā
    • Iziet no prāta
    • Palikt prātā
    • Paturēt prātā