PLAUKŠĶĒT definīcija Latviešu valodā:

PLAUKŠĶĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Radīt troksni, kāds dzirdams, kam plakanam, arī šķidram krītot (uz kā), atsitoties (pret ko); atskanēt šādam troksnim.

    • Grāmata plaukšķēdama nokrita uz grīdas
    • Viļņi plaukšķēdami sitas pret kuģa sāniem