PLATĪNS definīcija Latviešu valodā:

PLATĪNS

vīriešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, spīdīgs cēlmetāls.

    • Platīna gredzens, trauki
    • Platīna stieple
    • Platīna rūda