PLATĪBA definīcija Latviešu valodā:

PLATĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    Noteiktas virsmas daļas, laukuma lielums.

    • Tīrumu, pļavu platība
    • Mežs izdedzis lielā platībā
    • Apstrādātas lielas zemes platības
    • Dzīvojamā platība