PIERAST definīcija Latviešu valodā:

PIERAST

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Vairākkārt, arī regulāri (ko) atkārtojot, pakāpeniski kļūt tādam, kas jūt tieksmi, nepieciešamību (pēc tā); iegūt kādu paradumu.

    • Pierast pie smēķēšanas
    • Viņš pieradis agri celties

  • 2

    Pakāpeniski kļūt tādam, kas vairs nebaida, ko vairs neizjūt kā apgrūtinājumu.

    • Pierast pie smaga darba
    • Būt pieradušam pie neērtībām, grūtībām

  • 3

    Pakāpeniski pielāgoties (dzīvei pie cilvēka – par savvaļas dzīvniekiem).

    Sk. arī pierasts
    • Lācēns jau pieradis pie mājām, pie cilvēkiem