PIEPUTINĀT definīcija Latviešu valodā:

PIEPUTINĀT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Pieļaut, būt par cēloni, ka (no iekšpuses) pārklājas ar putekļiem; pieļaut, ka pārklājas, piesūcas ar putekļiem.

  • 2

    3. pers Piepūst, aizvilkt (ar sniegu, smiltīm – par puteni, vēju).

    • Visi grāvji pieputināti
    • Naktī ceļus pieputinās ar sniegu
    • Pēdas pieputinātas ar smiltīm