PIELIKT definīcija Latviešu valodā:

PIELIKT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Liekot (ko), pievirzīt, novietot (pie kā, kam klāt); piestiprināt, pierīkot (pie kā, kam klāt).

    • Pielikt krēslu pie sienas
    • Pielikt telefona klausuli pie auss, tālskati pie acīm
    • Pielikt roku pie cepures
    • Pielikt kokam balstu
    • Pielikt logiem aizkarus
    • Pielikt durvīm jaunu slēdzeni

  • 2

    Liekot piepildīt (ar ko).

    • Pielikt pilnu somu ar mantām
    • Pielikt bļodu ar kartupeļiem

  • 3

    Pievienot; papildināt (ar ko).

    • Pielikt krāsnī malku
    • Pielikt kafijai cukuru
    • Tur nav ne ko pielikt, ne ko atņemt

  • 4

    Panākt, ka (kāds) nodarbojas, sāk nodarboties (ar ko), atrodas (kur).

    • Pielikt kādu pie darba
    • Pielikt slimniekam kopēju
    • Pielikt kādam sargu

  • 5

    Papildinot palielināt (parasti maksu).

    • Pielikt algu, pielikt īri
    • Pielikt soli
    • Pielikt visus spēkus (visas pūles)